Kopš 1998. gada man bija laime gandrīz diendienā tikties ar akadēmiķi Jāni Stradiņu, astoņpadsmit gadus vadot LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļu. Es vienmēr apbrīnoju viņa diplomātiskās spējas, prasmi uzklausīt atšķirīgus viedokļus, ļoti smalkjūtīgā manierē pārliecināt oponentus, prasmi nolīdzināt konfliktus, pat ar preventīviem pasākumiem izvairīties no tiem. Jāņa Stradiņa prezidentūras laikā LZA vadība darbojās kā vienota komanda. Jānis Stradiņš nekad nesteidzās ar lēmumu pieņemšanu, izdiskutēja visus par un pret, katrs viedoklis tika uzklausīts un apspriests, bet arī noraidīto viedokļu autors nekad nejutās aizvainots. Nepārskaitīšu šeit daudzos akadēmijas darbības virzienus, bet Jāņa Stradiņa uzmanības centrā vienmēr bija izcilāko Latvijas un ar Latviju saistīto ārzemju zinātnieku piesaiste akadēmijai un viņu sasniegumu popularizēšana, Latvijas vārda nešana pasaulē.
No Jāņa Stradiņa milzīgā un ļoti daudzveidīgā veikuma zinātnē, kultūrā, Baltijas zinātņu, kultūras un augstākās izglītības vēsturē, gribu izcelt to, ko viņš ir darījis Baltijā strādājušo zinātnieku apzināšanā, viņu darbu un dzīves gaitu popularizēšanā. Šādu zinātnieku ir daudz. Kā ķīmiķim man nozīmīgākais liekas Rīgas Politehnikuma profesors Pauls Valdens (1863–1957). Viņš aizpagājušā gadsimta beigās atklāja stereoķīmijas parādību, kas nosaukta viņa vārdā (Valdena apgriezenība) un tiek aprakstīta daudzās organiskās ķīmijas mācību grāmatās pasaulē. Tikai pirms Valdena vārda parasti stāv rakstīts vācu ķīmiķis, dažreiz arī krievu ķīmiķis. Jānis Stradiņš atklāja, ka Pauls Valdens ir latvietis, dzimis latviešu zemnieka ģimenē Rozulas pagastā. Šī raksta formāts man neatļauj aprakstīt visu, ko Jānis Stradiņš ir darījis un kas darīts pēc viņa iniciatīvas Paula Valdena piemiņas saglabāšanā un viņa tautības starptautiskā popularizēšanā. Minēšu tikai tēlnieka Andra Vārpas veidoto pieminekli Paulam Valdenam, kas uzcelts Kronvalda parkā pēc Jāņa Stradiņa rosinājuma un ar uzņēmēja Jura Savicka finansiālu atbalstu. Pieminekļa attēls ir publicēts starptautiskos ķīmijas žurnālos. Var teikt, ka Pauls Valdens Rīgā ir izdarījis nozīmīgāko atklājumu organiskajā ķīmijā, bet Jānis Stradiņš ir atdevis Paulu Valdenu Latvijai. Bet vēl ir piemineklis Vilhelmam Ostvaldam, pētījumi par Dāvidu Hieronīmu Grindeli, Teodoru Grothusu, Georgu Frīdrihu Parrotu un vēl un vēl….
Jānim Stradiņam vienmēr patika dalīties ar savu bagāto zināšanu pūru. Tikšanās reizēs viņš ļoti bieži centās kolēģim izstāstīt kaut ko jaunu, interesantu, izpušķot stāstu ar kādu nesen uzzinātu faktu. Sarunās ar mani tie visbiežāk bija stāsti par Latvijas ķīmiķiem un Rīgas Politehnikuma vēsturi.
Ar prieku atceros Stradiņu un Valteru ģimeņu kopīgos ceļojumus ar diviem Žiguļiem astoņdesmitajos gados pa Lietuvu, Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju – Polocku, Vitebsku, arī Smoļensku Krievijā. Stradiņu auto vadīja Laima. Gulējām teltīs, uz ugunskura vārījām pusdienas. Stradiņu Pauls un Pēteris un Valteru dēli Kārlis un Andrejs Baltkrievijas ezeros makšķerēja. Jānis bija sastādījis braucienu maršrutu, izvēlējies apskates objektus, un mēs klausījāmies aizraujošus stāstus par notikumiem, kas tur risinājušies pagātnē. Vēl tagad atceros sirdi plosošo stāstu par poļu tautas traģēdiju Katiņā pie Smoļenskas.
Tautas atmiņā Jānis Stradiņš paliks kā vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks, trešās atmodas aktīvs virzītājs. Bet jāatceras, ka savas gaitas zinātnē viņš uzsāka fizikālajā ķīmijā, aizstāvēja abas disertācijas organisko savienojumu polarogrāfijā, uzrakstīja monogrāfiju, izveidoja izcilu laboratoriju Organiskās sintēzes institūtā, dibināja auglīgus kontaktus ar pasaules vadošajiem zinātniekiem. Manuprāt, šo divu atšķirīgo zinātņu – ķīmijas un vēstures – lomu Jāņa Stradiņa darbībā labi raksturo viņa rakstītais: Un varbūt pamatots ir atzinums, ka humanitārajās un sociālajās zinātnēs sekmīgāk var darboties, ja iepriekš gūta izglītība eksaktajās zinātnēs, jo šīs zinātnes dod loģiku, objektivitāti, disciplinē domāšanu. (LZA akadēmiķis Jānis Stradiņš. Biobibliogrāfija II, Rīga, 2004, 47. lpp.). Tagad, kad Latvijā strauji mazinās jaunatnes interese par eksaktajām zinātnēm, man ļoti gribējās izcelt šo atziņu no Jāņa Stradiņa bagātā rakstu pūra.
Jānis Stradiņš bija ļoti sirsnīgs un labestīgs. Arī atvadīšanās no viņa bija sirsnīga.
