Aizgājušā gara milža paveiktais atstāj mums sajūtu par morālu parādu, ko nespēsim vairs atlīdzināt ar uzmanības apliecinājumiem vai pateicībām. Par ko? Par Latvijas himnu. Par karogu, ģerboni un aizvien kāpjošu pašapziņu.
Jānis Stradiņš kļuva par tiltu politiskās brīvības un neatkarības centieniem, kas uznesa akadēmiķi trešās Atmodas sabiedriskā bangojuma pašā viļņa galotnē. Neatkarību ieguvušajai Latvijai nokļūstot pie jaunajiem Valsts prezidentiem, ikvienam no viņiem bijušas rosinošas sarunas ar akadēmiķi, ikviens ir vēlējies salīdzināt savas vispārdrošākās ieceres ar ideālista Stradiņa redzējumu.
Akadēmiķis Stradiņš cēla ideālu pilis, piepildot tās ar sirdī lolotu saturu. Jānim Stradiņam izdevās no jauna dibinātajā valstī pārstartēt Latvijas Zinātņu akadēmiju kā mūsu valsts intelektuālās izcilības etalonu. Akadēmiķim Stradiņam piemita izcilības raudze gan viņa profesionālajā izaugsmē, kļūstot par organiskās ķīmijas habilitēto doktoru, gan sasniedzot enciklopēdisku erudīciju Baltijas un pasaules zinātnes vēstures un sabiedrības garīgo norišu izziņā.