2001. gada 10. martā Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu mūzikā tika
pasniegta Raimondam Paulam. Pasniedzot balvu, Jānis Stradiņš teica:
“Mēs mājās spriedām, vai šīs dienas laureāts ir elitārs? Ir politiskā elite, ir
intelektuālā elite, ir mūzikas elite – daudzas elites ir mums. Un tie ir ļoti augsti
vārdi, ko mēs lietojam vietā un nevietā. Bet tad mums ir jāvaicā – vai
tautasdziesma ir elitāra, vai Emīls Dārziņš bija elitārs, vai elitārs bija Beranžē? Un
laikam ir kāda robeža, kad šis termins „elitārs” zaudē savu jēgu, kad aizpeld visas
smalkās aprindas, visi gudrie lietpratēji, zinātāji un intelektuālie gardēži. Kad
misijas apziņa, kad inspirācija, kad talants vienojas ar vienkāršību, tad iznirst
tautas, nācijas un varbūt visas pasaules atzīts simbols un tas paliek uz visiem
laikiem. Nevis kā komēta, nevis kā mākslīgais laikmeta pavadonis, bet kā
zvaigzne. Un, ja tautai ir zvaigzne, tas ir skaisti.”