Esmu ļoti samulsusi šobrīd. Man ir grūti ko pateikt. Brāli ļoti mīlēju, apbrīnoju un respektēju. Bērnībā bijām īpaši tuvi. Lai gan Jānis bija vecākais brālis, man ļoti interesēja, ko viņš darīja ar saviem klasesbiedriem. Man bija kādi četri pieci gadi, es viņiem visur sekoju un Jānis mani nosauca par asti…
Jānis ar savu gudrību, zināšanām, fenomenālo atmiņu, toleranci, labo audzināšanu un lielo vienkāršību varēja ērti justies jebkurā sabiedrībā un runāt ar ikvienu cilvēku jebkur pasaulē. Viņš bija pasaules pilsonis, bet vienlaikus milzīgs Latvijas patriots. Viņš bija izstaigājis visas Rīgas vietas un izbraukājis visus Latvijas nostūrus gan viens, gan ar ģimeni, dēliem un kundzi, un vēlāk ar mazbērniem Kārli un Anniņu. Viņš ļoti daudz stāstīja par Rīgas un Latvijas vēsturi. Bija Sēlijas patriots.
Viņa dzīve bija ļoti piepildīta – ar zinātni, cilvēkiem, Latviju. Varētu no manis izklausīties iedomīgi, bet šķiet, ka Jānis kļūs par vienu no Latvijas leģendām.